Mediju jomā nacionālās drošības intereses brīžam atgādina deķīti, kuru var staipīt kā vēlas, atbilstoši ar varu apveltītu personu attiecīgā brīža interesēm. Piemēram, aizgājusī Māra Kučinska valdība, aizbildinoties ar šīm pašām interesēm, aizliedza radio SWH pārdošanas darījumu, bet izlikās nedzirdam, ka lielā mērā līgums tika slēgts tādēļ, lai radio SWH nenonāktu Kremļa propagandas kanāla “Ryssia Today” rokās. Tiesa, starp zaļzemnieku lieldraugiem vienmēr bijis cilvēks, kurš iestājies par “Ryssia Today” kanālu translēšanu Latvijā, un kuram varētu būt pietiekami liela interese pakalpot Krievijai.
Runa ir Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš savulaik Latvijas varas iestāžu lēmumu liegt tīmekļa kanālam “Sputnik” bāzēties Latvijā salīdzināja ar hitleriskās Vācijas drošības dienesta SD brīdinājumu, ka “nepareizā radio” klausīšanās var beigties ar spaidu darbiem, cietumsodu vai pat nošaušanu. “Es uzskatu, ja kādu [raidstaciju] aizliedz, tad tajā runā patiesību, un tie, kuri to aizliedz, baidās no patiesības. Lēmums par brīvas informācijas aizliegšanu ir totalitārisms. Kāpēc viņi cilvēku vietā izvēlas, ko viņiem klausīties un ko neklausīties, kas ir pareizi, un kas nē – tieši pretēji, ja reiz aizliedz, tad vajag klausīties, jo laikam tur runā taisnību un [aizliedzēji] no taisnības baidās. Mēs tādā veidā esam nonākuši līdz Padomju Savienības un fašistiskās Vācijas līmenim,” tā Lembergs. Lemberga teikto iespējams noklausīties šeit: Lembergs par “Ryssia Today”
Lembergam pieder arī tādas “pērles”, kā NATO karavīru saukšana par okupantiem, pārejas uz mācībām latviešu valodā dēvēšana par provokāciju, atbalsts Krimas okupācijai, Krievijai labvēlīga situācijas interpretācija Skripaļu indēšanas lietā, utml. Lemberga prokremliskos izteikumus kā “ietekmīga Latvijas politiķa viedokli” ne reizi vien pārpublicējuši Kremļa mediji Krievijā. Tādējādi nav izslēgts, ka īsi pirms vēlēšanām Ventspils mērs caur sev lojāliem valdības locekļiem varētu būt ietekmējis arī Ministru kabineta lēmumu radio SWH pārdošanas lietā, tā netieši pakalpojot Krievijas propagandistu interesēm.
Neļaujot pārdot radio SWH akciju kontrolpaketi, aizgājusī valdība atstāja pavērtas durtiņas citiem iespējamiem pircējiem, bet Latvijā nav vērojama rinda ar interesentiem šāda darījuma veikšanai. Tas savukārt liek domāt arī par visai nepatīkamiem tālāko notikumu attīstības scenārijiem – radio akcijas caur Krievijai draudzīgām un ieinteresētām trešajām personām var nokļūt Kremļa propagandas kanālu rokās, vai arī nepieciešamo investīciju trūkuma dēļ tautā iemīļotais radio var pat beigt savu eksistenci. Tāpat nav izslēgts, ka šis aizliegums noderēja uzmanības novēršanai no daudz nopietnākām ar nacionālās drošības interesēm saistītām problēmām mediju laukā.
Piemēram, situācija ap valsts ietekmē esošo “Lattelecom”, kurš joprojām mierīgi turpina translēt Kremļa propagandas kanālus. Nacionālā apvienība gan norādījusi, ka situācija, kad valstiju piederošs uzņēmums ar plašo Kremļa kanālu piedāvājumu faktiski darbojas pretēji Latvijas drošības interesēm, ir absurda, taču reāla piedāvājuma šo raidījumu ierobežošanai nav. Tā vietā tiek sacelta ažiotāža ap vienas Austrijas kompānijas vēlmi iegādāties pārsvarā mūziku raidošu radio.
Duālu attieksmi pret nacionālās drošības interešu ievērošanu mediju laukā demonstrē arī skandāls ar Latvijas televīzijas mazās ziņu studijas iznomāšanu “Ryssia Today” teletilta veidošanai ar Jāni Jurkānu. Ja reiz valsts sabiedriskajā televīzijā viens vidējā posma darbinieks mierīgi var noslēgt vienošanos par studijas nomu ar ko vien ienāk prātā un “palaist gaisā” ne ar vienu nesaskaņotu saturu, tad ar nacionālās drošības interešu prasību ievērošanu LTV ir slikti vai ļoti slikti. Ja reiz LTV vadībai nav ne jausmas, kas viņiem uzticētajā saimniecībā īsti notiek, kādi līgumi tiek slēgti, kam un kādiem nolūkiem iznomātas studijas, tad LTV vadībai jau nākamajā dienā pilnā sastāvā vajadzēja atkāpties no amatiem. Tā vietā tika atlaists jau minētais vidējā posma darbinieks.
Uz šī fona rūpju demonstrēšana par nacionālās drošības interesēm, aizliedzot radio SWH akciju pārdošanas darījumu, neizskatās nopietni. Tā vietā, lai mediju jomā risinātu tiešām būtiskus jautājumus, aizgājusī Kučinska valdība nodarbojās ar miglas pūšanu acīs un darbības imitāciju. Redzēsim ko šajā jomā pasāks Krišjāņa Kariņa valdība.